Asinsspiediena klasifikācija

Asinsspiediena klasifikācija palīdz novērtēt kardiovaskulāro risku un noteikt, vai nepieciešama ārstēšana. Zemāk redzamā tabula balstīta uz Eiropas Kardiologu biedrības (ESC) un Eiropas Hipertensijas biedrības (ESH) 2018. gada vadlīnijām, kas ir standarts arī Latvijā.[1]

Kategorija Sistoliskais(augšējais) Diastoliskais(apakšējais) Ko darīt?
✅ Optimāls < 120 un < 80 Turpini veselīgu dzīvesveidu
👍 Normāls 120–129 un/vai 80–84 Turpini veselīgu dzīvesveidu
📊 Augsti normāls 130–139 un/vai 85–89 Dzīvesveida izmaiņas. Novēro regulāri.
⚡ 1. pakāpes hipertensija 140–159 un/vai 90–99 Konsultējies ar ārstu. Dzīvesveida izmaiņas, iespējams medikamenti.
⚠️ 2. pakāpes hipertensija 160–179 un/vai 100–109 Nepieciešama ārstēšana. Konsultējies ar ārstu par medikamentiem.
🔴 3. pakāpes hipertensija ≥ 180 un/vai ≥ 110 Smaga hipertensija. Nekavējoties konsultējies ar ārstu!
🚨 Hipertensīvā krīze ≥ 180 un/vai ≥ 120 NEATLIEKAMS STĀVOKLIS! Zvani 113 vai dodies uz slimnīcu!

💡 Kā lasīt tabulu?

Ja sistoliskais un diastoliskais spiediens ietilpst dažādās kategorijās, kategorija tiek noteikta pēc augstākā rādītāja. Piemēram, ja tev ir 145/82 mmHg — sistoliskais (145) atbilst 1. pakāpes hipertensijai, bet diastoliskais (82) ir normāls. Šajā gadījumā diagnoze būtu 1. pakāpes hipertensija.

Asinsspiediena vizuālā skala (sistoliskais)

Zems
Normāls
Augsti norm.
1. pak.
2.-3. pak.
Krīze
< 90 120 130 140 160 180+

Kategoriju detalizēts apraksts

✅ Optimāls un normāls asinsspiediens

< 130/85 mmHg

Optimāls asinsspiediens (zem 120/80 mmHg) ir ideāls rādītājs, kas liecina par labu sirds un asinsvadu veselību. Normāls asinsspiediens (120-129/80-84 mmHg) arī ir labs rezultāts.

Ja tavi rādītāji ir šajā diapazonā — apsveicam! Tavs kardiovaskulārais risks ir zems. Tomēr tas nenozīmē, ka vari ignorēt veselīgu dzīvesveidu.

  • Turpini veselīgu, sabalansētu uzturu
  • Regulāras fiziskās aktivitātes (vismaz 150 min/nedēļā)
  • Mēri asinsspiedienu vismaz reizi gadā
  • Uzturi veselīgu ķermeņa svaru

📊 Augsti normāls asinsspiediens

130-139/85-89 mmHg

Šī kategorija ir "pelēkā zona" — formāli vēl nav hipertensija, bet asinsspiediens jau ir augstāks par optimālo. Cilvēkiem ar augsti normālu spiedienu ir paaugstināts risks nākotnē attīstīties hipertensijai.

Īpaši svarīgi rīkoties, ja ir citi riska faktori — liekais svars, cukura diabēts, smēķēšana, sirds slimības ģimenē.

  • Dzīvesveida izmaiņas — samazini sāls patēriņu, palielini fizisko aktivitāti
  • Mēri asinsspiedienu regulāri (reizi mēnesī)
  • Ja ir citi riska faktori — konsultējies ar ārstu
  • Samazini alkohola patēriņu un atsakies no smēķēšanas

⚡ 1. pakāpes hipertensija

140-159/90-99 mmHg

Šī ir viegla hipertensija, bet tā jau ir slimība, kas prasa uzmanību. Daudzi cilvēki ar 1. pakāpes hipertensiju nejūt nekādus simptomus, tāpēc to bieži nepamanīti.

Ja šī diagnoze apstiprināta (vairākkārtējos mērījumos), nepieciešama ārstēšana — sākot ar dzīvesveida izmaiņām, un daudziem pacientiem arī medikamenti.

  • Konsultējies ar ģimenes ārstu — nepieciešams riska novērtējums
  • Intensīvas dzīvesveida izmaiņas (uzturs, aktivitāte, svars)
  • Iespējams, ārsts nozīmēs medikamentus
  • Regulāri mēri asinsspiedienu mājās un ved dienasgrāmatu

⚠️ 2. un 3. pakāpes hipertensija

≥ 160/100 mmHg

Vidēji smaga līdz smaga hipertensija ievērojami paaugstina sirds slimību, insulta un citu komplikāciju risku. Šajā stadijā medikamentozā ārstēšana ir obligāta — parasti ar vairāku zāļu kombināciju.

3. pakāpes hipertensija (≥ 180/110 mmHg) ir smaga un prasa steidzamu medicīnisku uzmanību.

  • Nekavējoties konsultējies ar ārstu
  • Medikamentozā ārstēšana ir obligāta
  • Lieto zāles regulāri — nepārtrauc bez ārsta atļaujas
  • Regulāras vizītes pie ārsta un mājas asinsspiediena monitorings

🚨 Hipertensīvā krīze

≥ 180/120 mmHg

Hipertensīvā krīze ir neatliekams medicīnisks stāvoklis, kas var izraisīt insultu, infarktu, aortas disekciju, akūtu nieru mazspēju vai citas dzīvībai bīstamas komplikācijas minūšu laikā.

Ja asinsspiediens pārsniedz 180/120 mmHg UN ir kāds no šiem simptomiem, nekavējoties zvani 113:

  • Stipras galvassāpes, apjukums, redzes traucējumi
  • Sāpes krūtīs vai elpas trūkums
  • Vājums, nejutīgums vienā ķermeņa pusē
  • Slikta dūša, vemšana

💧 Zems asinsspiediens (hipotensija)

< 90/60 mmHg

Zems asinsspiediens parasti nav bīstams, ja vien nerada simptomus. Dažiem cilvēkiem tas ir pilnīgi normāls — īpaši jaunām sievietēm un fiziski aktīviem cilvēkiem.

Tomēr, ja zems spiediens izraisa reiboni, vājumu, nogurumu vai ģīboņus, jākonsultējas ar ārstu, lai izslēgtu pamatcēloņus.

  • Ja nav simptomu — parasti nav iemesla uztraukumam
  • Dzer pietiekami daudz šķidruma
  • Piecelies lēnām no guļus vai sēdus stāvokļa
  • Ja ir simptomi — konsultējies ar ārstu

Asinsspiediena ārstēšanas mērķi

Saskaņā ar ESC/ESH 2018. gada vadlīnijām, hipertensijas ārstēšanas galvenais mērķis ir pazemināt asinsspiedienu līdz drošam līmenim, lai samazinātu kardiovaskulāro komplikāciju risku.[1]

🎯 Vispārējie mērķi

  • ✓ Sākotnējais mērķis: < 140/90 mmHg visiem
  • ✓ Ja labi panes: < 130/80 mmHg
  • ✓ Diastoliskais: < 80 mmHg visiem
  • ✓ Gados vecākiem (> 65): 130-139 mmHg

⚠️ Pārāk zems nav labāk

  • ✗ Sistoliskais < 120 mmHg — var būt pārāk zems
  • ✗ Diastoliskais < 70 mmHg — uzmanīgi!
  • ✗ Gados vecākiem — izvairīties no pārāk straujas pazemināšanas
  • ✗ Individuāla pieeja katram pacientam

⚠️ Svarīgi par medikamentiem

Hipertensijas medikamentus jālieto katru dienu regulāri, pat ja pašsajūta ir laba un simptomi nav. Antihipertensīvo zāļu mērķis nav tikai pazemināt ciparus — tie aizsargā sirdi, smadzenes un nieres no bojājumiem. Nepārtrauciet zāļu lietošanu bez ārsta atļaujas — tas var izraisīt strauju spiediena lēcienu![2]

Izolētā sistoliskā hipertensija

Dažiem cilvēkiem, īpaši gados vecākiem, var būt paaugstināts tikai sistoliskais spiediens, kamēr diastoliskais paliek normāls vai pat zems. Piemēram, 160/75 mmHg.

Šo stāvokli sauc par izolēto sistolisko hipertensiju, un tā ir visbiežākā hipertensijas forma cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma. Tā rodas asinsvadu elastības zuduma dēļ (artērijas kļūst stīvākas).

💡 Vai zinājāt?

Izolētā sistoliskā hipertensija ir tikpat bīstama (vai pat bīstamāka) kā klasiskā hipertensija ar abiem paaugstinātiem rādītājiem. Paaugstināts sistoliskais spiediens ir lielāks insulta un sirds mazspējas riska faktors nekā paaugstināts diastoliskais spiediens.[3]

Asinsspiediens bērniem

Bērniem asinsspiediena normas atšķiras no pieaugušajiem un ir atkarīgas no vecuma, dzimuma un auguma. Asinsspiediens tiek vērtēts pēc procentilēm — ja tas pārsniedz 95. procentili attiecīgajam vecumam un augumam, tā ir hipertensija.

Bērniem līdz 6 gadu vecumam hipertensija parasti ir sekundāra (izraisīta citas slimības — nieru, sirds, endokrīnās sistēmas). Vecākiem bērniem un pusaudžiem arvien biežāk sastopama primārā hipertensija, kas saistīta ar lieko svaru un mazkustīgu dzīvesveidu.

👶 Ieteikums vecākiem

Bērna asinsspiediens jāpārbauda regulāri, sākot no 3 gadu vecuma — katrā ikgadējā ārsta apmeklējumā. Ja bērnam ir liekais svars vai ģimenē ir hipertensija, mērījumi jāveic biežāk.[4]

📚 Avoti un atsauces

  1. Williams B, et al. 2018 ESC/ESH Guidelines for the management of arterial hypertension. European Heart Journal, 2018;39(33):3021-3104. escardio.org
  2. Latvijas Hipertensijas biedrība. Hipertensijas racionālas farmakoterapijas rekomendācijas. vmnvd.gov.lv
  3. Framingham Heart Study. Isolated systolic hypertension and cardiovascular risk. Circulation, 2001. framinghamheartstudy.org
  4. Flynn JT, et al. Clinical Practice Guideline for Screening and Management of High Blood Pressure in Children and Adolescents. Pediatrics, 2017. publications.aap.org
  5. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošie paradumi. spkc.gov.lv