Kas ir asinsspiediens?

Asinsspiediens ir spēks, ar kādu asinis spiež uz artēriju sieniņām, kad sirds tās pumpē pa organismu. Tas ir viens no būtiskākajiem dzīvības rādītājiem, kas parāda, cik efektīvi sirds un asinsvadu sistēma nodrošina organismu ar skābekli un barības vielām.

Asinsspiediens mainās visas dienas garumā atkarībā no dažādiem faktoriem — fiziskās aktivitātes, emocionālā stāvokļa, uztura, miega un pat laika apstākļiem. Tomēr ilgstoši paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens var liecināt par veselības problēmām un prasīt medicīnisku uzmanību.

Divi skaitļi — divas sirds fāzes

Asinsspiediena rādījums vienmēr sastāv no divām vērtībām, piemēram, 120/80 mmHg. Šie skaitļi atspoguļo spiedienu artērijās divās dažādās sirds cikla fāzēs:

Sistoliskais spiediens

(Augšējais skaitlis)

Spiediens artērijās brīdī, kad sirds saraujas (sistole) un izgrūž asinis aortā. Tas ir augstākais spiediens sirds cikla laikā — parasti ap 120 mmHg veselam pieaugušajam.

Diastoliskais spiediens

(Apakšējais skaitlis)

Spiediens artērijās brīdī, kad sirds atslābst (diastole) starp sitieniem un pildās ar asinīm. Tas ir zemākais spiediens — parasti ap 80 mmHg.

120 / 80 mmHg
Optimālais asinsspiediens pieaugušam cilvēkam

💡 Ko nozīmē mmHg?

mmHg (milimetri dzīvsudraba staba) ir asinsspiediena mērvienība. Vēsturiski asinsspiedienu mērīja ar dzīvsudraba manometriem, un šī tradīcija saglabājusies mērvienības nosaukumā, lai gan mūsdienu aparāti vairs dzīvsudrabu neizmanto.

Kāpēc asinsspiediens ir svarīgs?

Asinsspiediens ir kā "klusais sargs" — tas bieži nerada nekādas sajūtas, pat ja ir ievērojami paaugstināts. Tieši tāpēc hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu) nereti dēvē par "kluso slepkavu" — cilvēks var gadiem ilgi dzīvot ar paaugstinātu spiedienu, pat to nezinot, kamēr organisms pakāpeniski tiek bojāts.

⚠️ Vai zinājāt?

Saskaņā ar 2019. gada Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro slimību riska faktoru pētījumu, paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg) ir 28% Latvijas iedzīvotāju — 33% vīriešu un 24% sieviešu. Daudzi par to pat nezina, jo hipertensija bieži neizraisa simptomus.[1]

Ilgstoši paaugstināta asinsspiediena sekas

Ja asinsspiediens ilgstoši pārsniedz normu, tas pakāpeniski bojā asinsvadus un iekšējos orgānus. Sirds ir spiesta strādāt ar lielāku slodzi, kas laika gaitā to novājina.

🫀
Sirds slimības Sirds mazspēja, koronārā sirds slimība, miokarda infarkts
🧠
Insults Smadzeņu asinsrites traucējumi, hemorāģija
👁️
Redzes problēmas Hipertensīvā retinopātija, redzes zudums
🫘
Nieru bojājums Hroniska nieru slimība, nieru mazspēja
🩸
Asinsvadu bojājums Ateroskleroze, aneirismas
🧩
Kognitīvie traucējumi Atmiņas pasliktināšanās, demence

Kas ietekmē asinsspiedienu?

Asinsspiedienu ietekmē daudzi faktori — daži no tiem ir ārpus mūsu kontroles (piemēram, vecums un ģenētika), bet daudzus var ietekmēt ar dzīvesveida izmaiņām.

Faktori, kurus nevaram mainīt

  • Vecums — ar gadiem asinsvadu elastība samazinās, un asinsspiediens mēdz paaugstināties. Pēc 55 gadu vecuma risks ievērojami pieaug.[2]
  • Ģenētika un ģimenes anamnēze — ja ģimenē ir hipertensijas gadījumi, risks ir augstāks.
  • Dzimums — vīriešiem hipertensija biežāk attīstās agrākā vecumā, bet sievietēm risks pieaug pēc menopauzes.
  • Etniskā piederība — dažām etniskām grupām ir augstāks hipertensijas risks.

Faktori, kurus varam ietekmēt

  • Ķermeņa svars — liekais svars liek sirdij strādāt intensīvāk. Katrs zaudētais kilograms var pazemināt asinsspiedienu par 1 mmHg.[3]
  • Fiziskā aktivitāte — mazkustīgs dzīvesveids veicina hipertensiju. Ieteicams vismaz 150 minūtes mērenas fiziskās aktivitātes nedēļā.
  • Sāls (nātrija) patēriņš — pārmērīgs sāls uzturā aiztur šķidrumu organismā un paaugstina asinsspiedienu. Ieteicams līdz 5 g sāls dienā.
  • Alkohola lietošana — pārmērīga alkohola lietošana paaugstina asinsspiedienu un bojā sirdi.
  • Smēķēšana — tabaka bojā asinsvadus, paaugstina spiedienu un ievērojami palielina sirds slimību risku.
  • Stress — hronisks stress veicina asinsspiediena paaugstināšanos un neveselīgus paradumus.
  • Miegs — nepietiekams vai sliktas kvalitātes miegs, kā arī miega apnoja, var paaugstināt asinsspiedienu.

Hipertensijas veidi

Hipertensija (paaugstināts asinsspiediens) tiek iedalīta divos galvenajos veidos atkarībā no tās cēloņa:

Primārā (esenciālā) hipertensija

~90-95% gadījumu

Nav viena konkrēta cēloņa — tā attīstās pakāpeniski daudzu gadu laikā dzīvesveida faktoru, ģenētikas un novecošanas ietekmē. Šis ir visbiežākais hipertensijas veids.

Sekundārā hipertensija

~5-10% gadījumu

Rodas citas slimības vai faktora rezultātā — nieru slimības, vairogdziedzera traucējumi, virsnieru audzēji, miega apnoja, noteikti medikamenti. Ārstējot cēloni, spiediens var normalizēties.

Hipertensijas simptomi

Viens no bīstamākajiem hipertensijas aspektiem ir tas, ka tā bieži vien neizraisa nekādus simptomus, pat ja asinsspiediens ir ļoti augsts. Tāpēc regulāra asinsspiediena mērīšana ir tik svarīga.

Tomēr dažos gadījumos, īpaši pie ļoti augsta spiediena, var parādīties šādas pazīmes:

🤕
Galvassāpes Īpaši rīta stundās pakausī
😵
Reibonis Nestabilitātes sajūta
👃
Asiņošana no deguna Biežāk nekā parasti
👀
Redzes traucējumi Miglošanās, dubultošanās
💓
Sirdsklauves Neregulāra vai ātra sirdsdarbība
😤
Elpas trūkums Īpaši pie fiziskas slodzes

🚨 Hipertensīvā krīze — kad zvanīt 113

Ja asinsspiediens pārsniedz 180/120 mmHg un ir viens vai vairāki no šiem simptomiem — stipras galvassāpes, sāpes krūtīs, elpas trūkums, redzes traucējumi, apjukums, vājums vai nejutīgums — nekavējoties zvaniet 113 vai dodieties uz neatliekamās palīdzības nodaļu. Šis ir neatliekams stāvoklis, kas var izraisīt insultu vai infarktu.

Ko darīt?

💚 Labā ziņa

Asinsspiedienu iespējams efektīvi kontrolēt ar dzīvesveida izmaiņām un, ja nepieciešams, ar medikamentiem. Regulāra mērīšana un profilakse var novērst nopietnas komplikācijas un ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti.

Ieteikumi ikdienai

  • Mēriet asinsspiedienu regulāri — vismaz reizi gadā, bet biežāk, ja ir paaugstināts risks vai jau diagnosticēta hipertensija.
  • Ievērojiet veselīgu uzturu — vairāk dārzeņu, augļu, pilngraudu, mazāk sāls un pārstrādātu produktu. Iepazīstieties ar DASH diētu.
  • Kustieties — vismaz 150 minūtes mērenas fiziskās aktivitātes nedēļā (pastaigas, peldēšana, riteņbraukšana).
  • Uzturiet veselīgu svaru — ķermeņa masas indeksam ieteicams būt robežās no 18,5 līdz 24,9.
  • Atsakieties no smēķēšanas — tas ir viens no labākajiem lēmumiem sirds veselībai.
  • Ierobežojiet alkoholu — vīriešiem ne vairāk kā 2 dzērienu devas dienā, sievietēm — 1.
  • Pārvaldiet stresu — atrodiet veidus, kā relaksēties — meditācija, dabā pavadīts laiks, hobiji.
  • Lietojiet medikamentus kā nozīmēts — ja ārsts izrakstījis zāles, lietojiet tās regulāri, nepārtrauciet patvaļīgi.

📚 Avoti un atsauces

  1. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru pētījums, 2019. spkc.gov.lv
  2. Framingham Heart Study. Hypertension prevalence and risk factors. framinghamheartstudy.org
  3. European Society of Cardiology (ESC). 2018 ESC/ESH Guidelines for the management of arterial hypertension. escardio.org
  4. World Health Organization (WHO). Hypertension fact sheet. who.int
  5. Latvijas Kardiologu biedrība. Sirds un asinsvadu veselības formula. kardio.lv